Apiterapija - biškopības produkti veselībai

ApiterapijaApiterapija ir bišu ražoto produktu pielietošana cilvēka veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai. Mēs atbalstām apiterapijas izmantošanu labas pašsajūtas un veselības nodrošināšanai, bet vienmēr izsveriet nepieciešamību konsultēties ar savu ārstu. Dažādiem biškopības produktiem ir atšķirīgs pielietojums un ietekme uz cilvēka veselību.

Cilvēki jau izsenis lietojuši bišu produktus veselības uzlabošanai. Ēģiptē Slavenajā rokrakstā (Ebersa papiruss ap 3500. g.p.m.e.) aprakstīta tā laika dziedniecības māksla – medus lietošana ārstējot slimības. Indijā jau pirms vairāk kā 1000.  gadiem ir aprakstīts medus pielietojums dziednieciskos nolūkos, tas lietots kā pretinde, bet Ķīnas literatūrā norādījumi par medus pielietošanu ārstnieciskos nolūkos sastopami jau 3.-2.gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijā pirmās rakstiskās liecības par bišu produktu pielietojumu ārstniecībā atrodamas jau 16. – 17. gadsimtā.

Tālāk piedāvājam nedaudz plašāku informāciju par mūsu ražotajiem apiterapijas produktiem:

Medus ir dabiska salda viela, ko ražo bites no augu ziedu nektāra, kā arī no augu dzīvo daļu izsvīduma vai augu sūcēj insektu izdalījumiem, ko bites ievāc, pārveido, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai. Medus krāsa var būt no bezkrāsainas līdz tumši brūnai vai zaļganbrūnai. Latvijā visbiežāk sastopamās medus šķirnes ir liepziedu medus, viršu medus, āboliņa medus un griķu medus. Viršu medus ir tumši dzeltens, ass, rūgtens, tas derīgs nieru, prostatas, urīnpūšļa ārstēšanai. Āboliņa medus ir ļoti gaišs, gandrīz balsts, maigs, tiek uzskatīts par vienu no labākajiem gaišajiem mediem un noder elpošanas ceļu un kuņģa slimību ārstēšanai.

Bišu maize ir ziedputekšņi, bet pārstrādāti. Bišu maizes izejviela ir bišu ievāktie ziedputekšņi, ko tās pārstrādā, konservē un uzglabā šūnās savam uzturam. Vācot putekšņus un veidojot nastiņas, bites tiem pievieno nektārā un siekalās esošos fermentus, kas veicina masas rūgšanu, vienlaikus bagātinot to ar ogļhidrātiem un vitamīniem D,E,K, kuru nav putekšņos. Šādās pārvērtībās veidojas bišu maize, kas gan bites, gan cilvēka organismam ir viegli izmantojama. Bišu maizi iesaka lietot hroniska hepatīta, prostatīta, adenomas, kolīta, entrokolīta, hronisku aizcietējumu gadījumos, tā palīdz arī diabēta slimniekiem, bišu maize samazina holesterīna daudzumu plazmā. Tā satur samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda, tādēļ ieteicama sirds un asinsvadu, hepatīta, aknu cirozes, anēmijas slimniekiem.

Zieds un bitePropoliss. Viena no lielākajām propolisa sastāvdaļām ir sveķi, kuri savākti no lakstaugiem un kokiem, sevišķi no papelēm. Pārējās daļas veido vasks (līdz 30%) un ēteriskās eļļas (ap 10%) un ziedputekšņi (ap 15%). Propolisā var atrast plašu klāstu vēl citu komponentu, tostarp organiskās skābes un aminoskābes,vitamīnus un minerālvielas un pats svarīgākais bioflavonoīdus, kurus uzskata par aktīvu sastāvdaļu dziedināšanas procesā. Pētījumi pierāda, ka propoliss ir efektīvs stresa seku, aterosklerozes, ādas slimību ārstēšanā. Propoliss pozitīvi iedarbojas arī uz kuņģa slimībām un zarnu darbības traucējumiem. 

Bišu vasks. Vasku ražo darba bites, kas to izstrādā speciālos vaska dziedzeros, kuri atrodas uz pēdējiem četriem bites vēderiņa segmentiem, un izdala uz āru kā izsvīdumu, kas sastingst plāksnīšu jeb zvīņu veidā. Svaigs vasks ir baltā krāsā, bet stropā, saskarē ar putekšņiem un propolisu, tas kļūst dzeltens. Medicīnā vasku izmanto aplikācijām pie perifēro nervu slimībām, ginekoloģijā, otolaringoloģijā, traumatoloģijā.