Apiterapija – bišu ražoto produktu pielietošana cilvēka veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai. Cilvēki jau izsenis lietojuši bišu produktus veselības uzlabošanai. Ēģiptē Slavenajā rokrakstā (Ebersa papiruss ap 3500. g.p.m.e.) aprakstīta tā laika dziedniecības māksla – medus lietošana ārstējot slimības. Indijā jau pirms vairāk kā 1000. gadiem ir aprakstīts medus pielietojums dziednieciskos nolūkos, tas lietots kā pretinde, bet Ķīnas literatūrā norādījumi par medus pielietošanu ārstnieciskos nolūkos sastopami jau 3.-2.gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijā pirmās rakstiskās liecības par bišu produktu pielietojumu ārstniecībā atrodamas jau 16. – 17. gs.
Medus ir dabiska salda viela, ko ražo bites no augu ziedu nektāra, kā arī no augu dzīvo daļu izsvīduma vai augu sūcēj insektu izdalījumiem, ko bites ievāc, pārveido, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai.
Medus krāsa var būt no bezkrāsainas līdz tumši brūnai vai zaļganbrūnai. Latvijā visbiežāk sastopamās medus šķirnes ir liepziedu medus, viršu medus, āboliņa medus un griķu medus. Liepu medus ir gaiši dzeltens, maigs. Labi noder aknu, nieru, angīnas, klepus ārstēšanai. Viršu medus ir tumši dzeltens, ass, rūgtens. Derīgs nieru, prostatas, urīnpūšļa ārstēšanai. Griķu medus ir tumši sarkanbrūns, stipru smaržu, satur daudz dzelzs un olbaltumvielas. Der anēmijas un neirožu ārstēšanai. Āboliņa medus ir ļoti gaišs, gandrīz balsts, maigs. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem gaišajiem mediem. Noder elpošanas ceļu un kuņģa slimību ārstēšanai.
Viena no lielākajām propolisa sastāvdaļām ir sveķi, kuri savākti no lakstaugiem un kokiem, sevišķi no papelēm. Pārējās daļas veido vasks (līdz 30%) un ēteriskās eļļas (ap 10%) un ziedputekšņi (ap 15%). Propolisā var atrast plašu klāstu vēl citu komponentu, tostarp organiskās skābes un aminoskābes,vitamīnus un minerālvielas un pats svarīgākais bioflavonoīdus, kurus uzskata par aktīvu sastāvdaļu dziedināšanas procesā.
Pētījumi pierāda, ka propoliss ir efektīvs stresa seku, aterosklerozes, ādas slimību ārstēšanā. Propoliss pozitīvi iedarbojas arī uz kuņģa slimībām un zarnu darbības traucējumiem. Tas aptur kuņģa čūlas asiņošanu, remdina sāpes, kavē augoņu formēšanās procesu. Propolisam piemīt arī pretvīrusu, pretsēnīšu un spazmolītiska darbība.
Putekšņi ir augu ziedu vīrišķā daļa, ko ievāc bites un izmanto kā olbaltumbarību. Cilvēka acij saskatāmākie ir kārklu dzeltenie pūpoli, kas noklāti ar dzeltenajām putekšnīcām, labi redzams ir atklāto ziedu – ābeļu, liepu, tulpju – putekšnīcu gredzenveida izvietojums, bet nepamanāmas slēgtajos ziedos – āboliņos, akācijās – ieslēgtās putekšnīcas. Ziedputekšņus bite vāc saulainā, siltā laikā dienas pirmajā pusē no visdažādākajiem dabā ziedošajiem augiem un no lauksaimniecības kultūraugiem. Ziedputekšņu krāsa, forma, garša un lielums katram augam ir savs.
Ziedputekšņi aktivizē cilvēka organisma aizsarg spējas, pastiprina tā reaģēšanas spējas pret nelabvēlīgu apstākļu iedarbību, aktivizē leikocītus cīņai pret svešķermeņiem asinīs, ir ar izteiktām reģenerējošām spējām organisma audu bojājumu gadījumos, tie paātrina aknu fermentu atjaunošanos, līdz ar to uzlabojot kuņģa un zarnu darbību, normalizē hemoglobīna līmeni, pozitīvi iedarbojas uz asins radi, paaugstina cilvēka izturību lielu garīgo un fizisko slodžu laikā.
Bišu maize ir tie paši ziedputekšņi, bet pārstrādāti. Bišu maizes izejviela ir bišu ievāktie ziedputekšņi, ko tās pārstrādā, konservē un uzglabā šūnās savam uzturam. Vācot putekšņus un veidojot nastiņas, bites tiem pievieno nektārā un siekalās esošos fermentus, kas veicina masas rūgšanu, vienlaikus bagātinot to ar ogļhidrātiem un vitamīniem D,E,K, kuru nav putekšņos. Šādās pārvērtībās veidojas bišu maize, kas gan bites, gan cilvēka organismam ir viegli izmantojama.
Bišu maizi iesaka lietot hroniska hepatīta, prostatīta, adenomas, kolīta, entrokolīta, hronisku aizcietējumu gadījumos, tā palīdz arī diabēta slimniekiem, bišu maize samazina holesterīna daudzumu plazmā. Tā satur samērā daudz kālija, magnija, dzelzs, joda, tādēļ ieteicama sirds un asinsvadu, hepatīta, aknu cirozes, anēmijas slimniekiem.
Bišu māšu peru pieniņš ir darba bišu galvas dziedzeru produkts, ar ko tās baro bišu māti no tās attīstības sākuma, kā arī darba bišu un tranu cirmeņus līdz noteiktam vecumam. Bišu māte saņem peru pieniņu visu laiku, kamēr tā dēj oloņas. Bišu māšu peru pieniņš tiek saukts arī par karalisko želeju.
Bišu māšu peru pieniņš ir bagāts ar bioloģiski aktīvām vielām, nepieciešamajiem hormoniem, fermentiem, tam ir imūnregulējoša iedarbība, tas stimulē asins radi, pastiprina organisma aizsargfunkcijas, paātrina organisma aizsargfunkcijas, paātrina toksīnu izdalīšanos, tostarp smago metālu, tas uzlabo smadzeņu šūnu barošanos. Daudzi pētījumi pierāda, ka bišu māšu peru pieniņš pazemina holesterīna līmeni asinīs, paātrina brūču un čūlu dzīšanu.
Vasku ražo darba bites, kas to izstrādā speciālos vaska dziedzeros, kuri atrodas uz pēdējiem četriem bites vēderiņa segmentiem, un izdala uz āru kā izsvīdumu, kas sastingst plāksnīšu jeb zvīņu veidā. Svaigs vasks ir baltā krāsā, bet stropā, saskarē ar putekšņiem un propolisu, tas kļūst dzeltens.
Medicīnā vasku izmanto aplikācijām pie perifēro nervu slimībām, ginekoloģijā, otolaringoloģijā, traumatoloģijā. Vaska košļāšana palīdz pie mutes dobuma slimībām.
Inde ir darba bišu indes dziedzeru produkts, kas kalpo kā aizsarglīdzeklis saimes locekļu un medus sargāšanai un ienaidnieku aizdzīšanai.
Bišu inde paplašina sīkos asinsvadus, palielina asins pieplūdumu slimajam orgānam, samazina sāpes, paaugstina hemoglobīna daudzumu, paaugstina leikocītu daudzumu. Tā arī samazina asins recēšanu un palielina diurēzi.